Brīvības bulvāris

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģi un Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Lieni Ozoliņu par demokrātiju un nevienlīdzību, emocijām, ideoloģiju un sabiedrības iespējām vienoties. Šajā ģeopolitiskā situācijā nedrīkst kritizēt valsti. Taču Latvijas elektorāta uzticība valsts varai jau vairāku gadu garumā mērījumos tiek uzrādīta kā samērā zema. SKDS socioloģiskā aptauja pagājušā gada nogalē rādīja, ka pilnīgi visu Latvijas partiju atbalstītāju vidū jautājumā par valdības darbu summāri ir vairāk dusmu un pesimisma, nevis optimism...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātāju, kādreizējo politiķi Ati Lejiņu par Latvijas nākotnes scenārijiem, iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem. "Pasaule 2025. gadā piedzīvoja satraucošus mirkļus. Publiskajā telpā dominējošā informācija par pasaules drošību un daudzu valstu ārpolitisko kursu pielāgošanu radīja jaunu bažu vilni jau tā grūti paredzamajā globālajā politikā. Struktūras un principi, vērtības un izpratnes, kas agrāk tika uzskatītas par pašsaprotamām, ļodzījās vai grūva, atstājot bailes un neziņu gan sabiedrības, gan...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Minhenes Bundesvēra universitātes politikas zinātnes profesoru un grāmatas “Ja Krievija uzvar. Scenārijs” autoru Karlo Mazalu (Carlo Masala) par nākotnes scenārijiem starptautiskajā politikā un kā atturēt iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm tuvākā nākotnē.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Minhenes Bundesvēra universitātes politikas zinātnes profesoru un grāmatas “Ja Krievija uzvar. Scenārijs” autoru Karlo Mazalu (Carlo Masala) par nākotnes scenārijiem starptautiskajā politikā un kā atturēt iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm tuvākā nākotnē. "Mēs esam pieraduši pie laimīgām beigām. Tāda ir teju katra Holivudas filma un tāds fināls bija notikumiem gan 1945. gadā, gan 1989. gadā. Ne uzreiz. Citādi būtu garlaicīgi. Tomēr beigās - jā. Nenoliedzami, ka šobrīd uz spēles ir mūsu demokrātijas liktenis, Uk...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieci, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani par jauno nenoteiktību pasaules politikā, ASV un Eiropas attiecībām, lielvaru noteikto dienaskārtību un mazo un vidējā lieluma valstu stratēģiju ietekmēt to. Pasaules kārtība mainās. Mēs dzīvojam jaunā, multipolārā pasaulē. ASV prezidents Tramps teica runu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kur pilnībā atklājās plaisa starp prezidentu Trampu un Eiropu, kad viņš pauda savu nicinājumu pret Eiropas imigrācijas politiku, tās noteikumiem un stingro nevēlēšanos atdot viņam Grenlandi, kuru, kā viņš...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Autrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču par starptautiskās politikas kopsakarībām, notikumiem Irānā, Grenlandē un Venecuēlā, par Krievijas kara konsekvencēm pēc pieciem gadiem un Latviju. 2026. gada sākums starptautiskajos notikumos sākas vai turpinās ar citiem scenārijiem, nekā analītiķi to paredzēja 2025. gada nogalē. Nnotikumi Venecuēlā, Grenlandē vai Irānā, iespējams, maina un ietekmēs procesus Eiropā, Krievijas karā Ukrainā un pasaulē. Kāds šiem notikumiem ir Latvijas konteksts? Par to, cik ļoti pasaulē viss ir saistīts, kas ir tās nemainīgie lie...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes rektoru un ekonomistu Gundaru Bērziņu par Latvijas valsts stratēģiju nākamajiem 25 gadiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem. 2025. gada nogalē Latvijas Universitātē tika prezentēts "Latvija 2050" stratēģiskais ietvars, kas balstīts sabiedrības vērtību, vajadzību un gaidu izpētē. Pētījuma virsmērķis bija izstrādāt attīstības scenārijus un noteikt sasniedzamos rādītājus nākamajos 25 gados, aptverot tādas jomas kā aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Stratēģisko ietvaru bija izstrādājuši Latvijas Universit...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālantropologu un politiķi Andri Šuvajevu par politiku kā profesiju, demokrātijas problēmām, par uzticību publiskajai varai un nākotnes domāšanu. 2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Sabiedrība ar zemu uzticību publiskajai varai, ar draudiem par ārēju finanšu ietekmi uz vēlēšanu procesiem. Sarūk uzticība medijiem. Tajā pašā laikā jaunākā paaudze pēdējos 30 gadus Latvijas vēsturē uzskata par zelta laikmetu. Latvijas politikas situācija no tajā iesaistītā skatupunkta. Vai un par ko Latvijas politiķi spēj vienoties, vai valsts saglabāšana ir...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālantropoloģi Annu Žabicku par sabiedrības novecošanos un pansionātu kā Latvijas sabiedrības mikromodeli, par valsti un sociālajām saitēm un tuvākās nākotnes riskiem un problēmām. Latviju, tāpat kā daudzas citas Eiropas reģionus, skar divas būtiskas problēmas: sabiedrības novecošanās, ko ietekmē zemā dzimstība, un vidējā mūža ilguma pieaugums. Mēs runājam arī par lauku tukšošanos, slēdzam skolas reģionos, un daudzviet tajos tiek ierīkoti pansionāti. Starppaaudžu solidaritāte, sabiedrības sp...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieku un Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu par ASV nacionālās drošības plānu un tajā iezīmēto Eiropas nākotni, par Eiropas aizsardzības spējām un Krievijas interesēm. ASV nacionālās drošības plāns un šajā politikas dokumentā formulētais viedoklis un nākotnes redzējums attiecībā uz Eiropu rada vairāk jautājumu, nekā šobrīd iespējams rast atbildes. Eiropas kritika vai cerības uz labējo populistu uzvaru, domāšana ietekmes sfērās - tās varētu būt arī Putina idejas. Tā raksta E...

Raidījumā Brīvības buvāris saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku par 2026. gada prognozēm ģeopolitikā un Krievijas kara norisēm Ukrainā, ASV drošības koncepciju un Eiropu, kā arī par vēlēšanu ietekmēšanas riskiem Latvijā. Publicētas "The Economist" prognozes 2026. gadam. Izdevums vēsta, ka globālajā politikā 2025. gads bija tas gads, kad beidzās vecā kārtība. Prezidents Donalds Tramps tikpat dramatiski, kā uzsāka Baltā nama pārveidošanu, iznīcināja gadu desmitiem senas normas un institūcijas. Viņa ieviestie tarifi smagi skāra daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, st...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Ģeopolitsko pētījumu centra vecāko pētnieku, bijušo Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu par ASV, Ukrainas un Krievijas sarunām par kara izbeigšanas nosacījumiem un kara beigu prgnozēm, par Eiropas, NATO un ASV attiecībām un Latvijas sratēģiju. Karš Ukrainā noris jau ceturto gadu. Tika prognozēts, ka 2025. gadā Krievijas sāktais karš Ukrainā nebeigsies. Vai tas notiks 2026. gadā un kādā veidā tas varētu notikt, ir pietiekami atklāts jautājums.  Nedēļas nogalē ASV, Floridā, notika Ukrainas un AS...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu Ivaru Neideru par mūsu laikmeta politisko vārdnīcu, sociālo mediju brīvību un arī nebrīvību, kā arī sociālām kustībām. Latvijas politikā un publiskajā vidē pēdējā laikā tiek lietoti daudzi vārdi, jēdzieni un termini - kreiss liberālisms, Eiropas vērtības, kristīgais konservatīvisms, neomarksisms, apjēdzību volkisms, pelēkā zona un visbeidzot "gaisma lec no Rietumiem un nevis no Austrumiem". Metaforas un terminoloģija mēģina aprakstīt pasauli. Taču, lai mēs lietotu vārdus, kuru nozīmi esam apjēguši...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku Kārli Silu par Latvijas valsts veidošanos pirms 107 gadiem, par parlamentārisma vēstures analoģijām un "zelta laikmetu" vēsturē. Katra paaudze vēsturi pārraksta no jauna, jo ir vairāk avotu un mainās politiskie vēstures diskursi. Kārlis Sils ir jaunās paaudzes vēsturnieks, savu disertāciju aizstāvējis Florencē un pētījis Kārļa Ulmaņa varas periodu Latvijā, demokrātijas zaudēšanu, parlamenta atlaišanu.  Latvijas valsts ir nodibināta pirms 107 gadiem. Tātad 56 gadi bez okupācijas, 51 gads, kad valsts turpinā...

Kas liek kļūt mums politiski aktīviem, kas liek iziet ielās. Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālpsihologu, Latvijas universitātes profesoru Ģirtu Dimdiņu par polarizāciju Latvijā, par liberālismu un konservatīvismu, par toleranci un jautājumiem, kas mūs vieno kā sabiedrību, un kā rīkoties situācijās, kad sabiedriska vienošanās kļūst neiespējama. Politiskās aktivitātes un līdzdalības formas, ko izraisīja Stambulas konvencijas denonsēšanas balsojums Saeimā, izvirzīja arī jautājumu par to, kas liek kļūt mums politiski aktīviem, kas liek iziet ielās un kā tas ats...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģijas asociēto profesori Dainu Bāru par Latvijas demokrātijas kvalitāti, vēlēšanu sistēmu, partijām un uzticību valsts pārvaldes institūcijām pēdējo 30 gadu laikā.  Latvijas demokrātija pēdējo 30 gadu laikā. Vairāk nekā 20 gadus nav veikts demokrātijas audits. "The Economist" demokrātijas indeksā Latvija tiek ierindota starp demokrātiskām valstīm ar trūkumiem salīdzinājumā ar Igauniju.  Pirms 17 gadiem Latvijas Universitātē iznāca pētījums "Latvija 2020: par nākotnes izaicinājumiem sabiedrībai un valstij", kura viena no autorēm bija polit...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Tartu universitātes Politisko pētījumu institūta lektori Leldi Luiku par demokrātijas kvalitāti Latvijā, populismu un Krievijas informatīvā kara izpausmēm Latvijas iekšpolitikā. Līdz Saeimas vēlēšanām ir palicis nepilns gads, un atsevišķas politiskās iniciatīvas publiskajā vidē ļauj domāt, ka vēlēšanu kampaņa ir nopietni sākusies. Uzticība pārstāvnieciskās demokrātijas institūcijai - Saeimai - piedzīvo pēc aptaujām un dažādiem apzīmējumiem zemāko līmeni šajā gadsimtā. Mēs dzirdam, ka liberālo demokrātiju...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar laikraksta "Financial Times" komentētāju Edvardu Lūsu (Edward Luce) par ģeopolitisko atriebību, jaunā aukstā kara veidošanos, rietumu liberālās demokrātijas norietu un to, vai Putins uzbruks NATO.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar laikraksta "Financial Times" komentētāju Edvardu Lūsu (Edward Luce) par ģeopolitisko atriebību, jaunā aukstā kara veidošanos, rietumu liberālās demokrātijas norietu un to, vai Putins uzbruks NATO. Šogad Rīgā Jesaja Berlina piemiņas lekciju lasīja britu žurnālists, laikraksta "Financial Times" galvenais ASV komentētājs Edvards Lūss, kurš 2025. gadā izdeva grāmatu par ASV aukstā kara stratēģi Zbigņevu Bžezinski. Par viņu Lūsam bieži prasa, kā Bžezinskis domātu par vienu vai otru starptautiskās politikas aspektu šodien. Bžezinskis skaidri...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču par dronu karu un Ukrainas frontes līnijām, Angelas Merkeles izteikumiem Krievijas informatīvā kara fonā, kā arī par to, kad Donalds Tramps varētu iegūt Nobela Miera prēmiju. Krievijas sabotāžas operāciju pieaugums Eiropā; Ukrainas uzbrukumi Krievijas enerģētikas uzņēmumiem; iespējams, prokremlisks vēlēšanu iznākums Čehijā; kampaņa pret Latvijas ārlietu ministri par Latvijas pozīciju Krievijas oligarhu paturēšanā Eiropas Savienības sankciju sarakstā; Donalda Trampa kampaņa par Nobela Miera prēmiju; Somijas prezidents Baltajā namā; vairāk nekā 1300 d...

Raidījumā Brīvības bulvāris intervija ar Oksfordas universitātes profesoru Čārlzu Spensu par zinātnieka pētniecisko brīvību, politiku un gastronomiju, kā arī nākotnes ēšanas paradumiem un to saistību ar sociālām izmaiņām. Pēdējā laikā Latvijas publiskajā politiskajā telpā no jauna atgriezies jautājums par zinātnieka brīvību. Tajā skaitā zinātnieka politisko brīvību un to, vai politiķi drīkst kritizēt pētījumu nozīmi. Pirms nedēļas Mākslu un kultūras universitāšu padome iestājās pret uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, reaģējot uz politiķu izvērsto krit...

Raidījumā Brīvības bulvāris intervija ar Oksfordas universitātes profesoru Čārlzu Spensu (Charles Spence) par zinātnieka pētniecisko brīvību, politiku un gastronomiju, kā arī nākotnes ēšanas paradumiem un to saistību ar sociālām izmaiņām. Pēdējā laikā Latvijas publiskajā politiskajā telpā no jauna atgriezies jautājums par zinātnieka brīvību. Tajā skaitā zinātnieka politisko brīvību un to, vai politiķi drīkst kritizēt pētījumu nozīmi. Pirms nedēļas Mākslu un kultūras universitāšu padome iestājās pret uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, reaģējot uz poli...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Kannu straptautiskā kino festivāla direktoru Tjerī Fremo (Thierry Frémaux) par kino un ģeopolitiku, māksliniecisko brīvību un politisko atbildību. Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī pasaules kinematogrāfijā un filmu izplatīšanā īpaša uzmanība pievērsta Krievijas un Ukrainas un citu valstu autoru darbiem, kuri tieši vai pastarpināti runā par šī jaunā aukstā kara cēloņiem, ģeopolitisko kontekstu vai valstu reprezentāciju A klases kino festivālu līmenī.  Kino ir publiskās diplomātijas instruments, komunikācijas un arī hibrīdkara instruments, un visi šie inst...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar "Luminor" bankas ekonomistu un publicistu Pēteri Strautiņu par aizsardzības ekonomiku, ģeopolitiskajiem riskiem un investīcijām, eksportu uz Krieviju un enerģētiskās neatkarības risinājumiem. Nule kā Eiropas Parlaments apkopojis jaunākos Eirobarometra aptaujas rādītājus par pavasari. Aptauja par attieksmi pret Eiropas Savienības (ES) problēmām tika veikta 27 ES valstīs, gan par Eiropas Savienības lomu globālo problēmu risināšanā, ilgtermiņa budžetu, pilsoņu galvenajām prioritātēm un vērtībām. Par šo saruna ar ekonomikas analītiķi, publicistu...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar bijušo diplomātu un vēsturnieku Gintu Apalu par mūsdienu diplomātijas un varas attiecībām, diplomātijas iespējām un  ģeopolitikas izmaiņām. Diplomātija ir jēdziens, ko pēdējā gada laikā piesauc visbiežāk, gan runājot par to, kā apturēt un neeskalēt  konfliktus Eiropā un pasaulē, gan runājot par to, kā karus vienmēr izbeidz ar diplomātiskām sarunām. Taču ne vienmēr viss ir publiski redzams un daudz kas ir saprotams tikai pēc tam.  Notikumi septembra otrajā nedēļā liek runāt u...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar ukraiņu kino producenti Darju Baselu par kara dokumentēšanu un traumām, par lielo pasaules kino festivālu piedalīšanos nekonvencionālā karā, par iespējamām krievu un ukraiņu attiecībām pēc kara.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar ukraiņu kino producenti Darju Baselu par kara dokumentēšanu un traumām, par lielo pasaules kino festivālu piedalīšanos nekonvencionālā karā, par iespējamām krievu un ukraiņu attiecībām pēc kara. No pilna mēroga atkārtota Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pagājušas vairāk nekā 1286 dienas, lai gan daudzviet kara skaitīšana no mediju aprites ir izzudusi. Nesen notikušajā 82. Venēcijas filmu festivālā daudzus pārsteidza, ka festivāla karoga mastā irs uzvilkts Krievijas karogs, jo tur izrādija krievu režisora Aleksandra Sokurova jaunāko fi...

Saruna ar Ukrainas militāro analītiķi Hannu Šelestu par katra gaitu Ukrainā, pamieru un tā saucamajām miera sarunām un pēckara scenārijiem.

Saruna ar Ukrainas militāro analītiķi Hannu Šelestu par katra gaitu Ukrainā, pamieru un tā saucamajām miera sarunām un pēckara scenārijiem. Gints Grūbe: Karš jūsu valstī ildzis jau vairāk nekā 1200 dienas. Eiropā un arī Latvijā mēs bieži vien sakām, ka ukraiņi cīnās par mums. Vai ir iespējams paredzēt, kādas būs sekas šim karam? Vai tam vēl par agru? Hanna Šelesta: Vispirms es gribētu uzsvērt, ka šis karš notiek kopš 2014. gada februāra… Jā, protams, piekrītu. …nevis kopš 2022. gada februāra. To daudzi mūsu Rietumu partneri d...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Oksfordas universitātes profesoru, vēsturnieku Pīteru Frankopanu par Krievijas kara Ukrainā ģeopolitisko kontekstu, jauno auksto karu un vēstures pagrieziena punktiem jaunāko laiku vēsturē.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Oksfordas universitātes profesoru, vēsturnieku Pīteru Frankopanu par Krievijas kara Ukrainā ģeopolitisko kontekstu, jauno auksto karu un vēstures pagrieziena punktiem jaunāko laiku vēsturē. NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra konferenci Rīgā atklāja ar diskusiju par to, cik ļoti mākslīgais intelekts var ietekmēt demokrātiju. Tajā piedalījās arī raidījuma viesis – vēsturnieks un Oksfordas universitātes profesors Pīters Frankopans, kurš ir pasaulē plaši pazīstams publiskais vēsturnieks. Nesen viņš savā blogā par tā dēvētajām miera sarunām Stambulā vērstīja...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar ukraiņu teātra režisoru Vladu Troicki par to, kā strādā Krievijas realizētais hibrīdkarš pasaulē un vai māksla var mazināt manipulāciju iedarbību uz cilvēkiem, un kāds teātris kara laikā ir iespējams.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar ukraiņu teātra režisoru Vladu Troicki par to, kā strādā Krievijas realizētais hibrīdkarš pasaulē un vai māksla var mazināt manipulāciju iedarbību uz cilvēkiem, un kāds teātris kara laikā ir iespējams. Nacionālajā teātrī ukraiņu režisors Vlads (Vladislavs) Troickis uzvedis izrādi "Karalis Ibī un citi zvēri", kuras anotācijā likts sava veida brīvības manifests: tu dzīvo brīvā, neatkarīgā valstī, bet nezini, vai tādā dzīvosi rīt, jo tev liekas, ka tavas cilvēktiesības un izvēles...

Raidījuma Brīvības bulvāris saruna ar pētniecisko žurnālisti un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddireltori Sanitu Jembergu par demokrātijas kvalitāti Latvijā un citur pasaule, mediju brīvību, Krievijas ietekmi uz pašvaldību vēlēšanām un prokremiliskumu Latvijas politikā. Līdz pašvaldību vēlēšanām palikusi mazāk nekā nedēļa. Priekšvēlēšanu kampaņā iezīmējas jaunas un, iespējams, pārsteidzošas sadarbības aprises. Pēc 30 gadiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mēs redzam, ka atsevišķi politiskie aktori vēl aizvien turpina šo...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas kinorežisoru Sergeju Lozņicu, kura filmai “Divi prokurori” pagājušā nedēļā bija pirmizrāde Kannu kinofestivālā. Saruna par staļinismu mūsdienās un kino kā valodu, kas apraksta šobrīd pasaulē notiekošo. Sergeja Lozņicas filmu “Divi prokurori”, kas vēsta par Staļina režīmu Lielā terora laikā Krievijā, ļoti augstu novērtēja kritiķi. Filma uzņemta Latvijā. Ar režisoru Sergeju Lozņicu, kurš sevi piesaka kā Ukrainas režisoru,  tiekamies Kannu festivālā dienu pēc tam, kad turpinās  tā sauktais “diplomātijas teātris” par Ukrainas miera sarunām s...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas kinorežisoru Sergeju Lozņicu, kura filmai “Divi prokurori” pagājušā nedēļā bija pirmizrāde Kannu kinofestivālā. Saruna par staļinismu mūsdienās un kino kā valodu, kas apraksta šobrīd pasaulē notiekošo. Sergeja Lozņicas filmu “Divi prokurori”, kas vēsta par Staļina režīmu Lielā terora laikā Krievijā, ļoti augstu novērtēja kritiķi. Filma uzņemta Latvijā. Ar režisoru Sergeju Lozņicu, kurš sevi piesaka kā Ukrainas režisoru,  tiekamies Kannu festivālā dienu pēc tam, kad turpinās  tā sauktais “diplomātijas teātris” par Ukrainas miera sarunām s...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju Juri Pēkali par diplomātiju, miera sarunu konsekvencēm Ukrainā un Latvijas rīcības scenārijiem. Putins 15. maijā Stambulā bija piedāvājis sarīkot tiešas sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu. Sabiedrotie - ASV, Ukrainas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas līderi tikšanās laikā Kijivā ierosināja 30 dienu beznosacījuma pamieru no pirmdienas un, ja Krievija tam nepiekritīs, solīja palielināt jaunas sankcijas pret Krieviju un arī militāro atbalstu Ukrainai.  "The Eco...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģijas profesori Brigitu Zepu par Latvijas sabiedrību pēc 1990. gada 4. maija līdz mūsdienām, sociālās atmiņas un vērtību izmaiņām, par to, kāda būs Latvijas nākotnē un kāto var ieraudzīt tagadnē. Ir pagājuši 35 gadi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kas socioloģiskā izpratnē atbilst jau vairāk kā vienai paaudzei. Postpadomju identifikācijas un pārejas sabiedrības kritēriji jau kādu laiku varētu nebūt derīgi, lai aprakstītu Latvijas sabiedrību. Socioloģe Brigita Zep...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Raimondu Cerūzi par 80 gadiem pēc Otrā pasaules kara beigām un šī laika izpratni Krievijā, Vācijā un Eiropā, un Otrā pasaules kara beigu saistību ar mūsdienu procesiem starptautiskajā un Latvijas politikā. 8. maijā paiet 80 gadi, kopš beidzās Otrais pasaules karš, kura beigas vai sekas vēl aizvien kalpo kā politikas instruments mūsdienās. Otrā pasaules kara beigas reizē bija laiks, kad sākās Austrumeiropas pakļaušana, tas iezīmēja pretošanos padomju okupācijas varai. Kā domāt un...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar somu filozofu un politikas zinātnieku Kaju Alhanenu par dialoga iespējamību mūsdienu politikā, par Somiju pēc iestāšanās NATO, militarizāciju un demokrātiju un tā saukto miera sarunu gaitu starp ASV, Ukrainu  un Krieviju. Nesen latviski izdota somu folozofa Kaja Alhanena grāmata "Grāmata par dialogu", kurā teikts, ka tieši šobrīd cilvēcei vairāk nekā jelkad agrāk ir vajadzīga prasme vienam otrā klausīties. Tas ir kļuvis par izdzīvošanas jautājumu gan indivīda, gan kopienas, gan visas cilvēces līmenī. Mēs dzīv...